Kā pieslēgt IP kameru

Ievads.

Tu gribi nopirkt IP kameru un uzstādīt to savā dārzu mājā, garāžā, istabā, birojā, priekšnieka kabinetā. Var kaut ko pasūtīt amazonā vai e-bay pa kādiem 30-40 USD. Bet es ieteiktu piemaksāt klāt un būt drošam ka kamera pildīs savas funkcijas un tu spēsi to nokonfigurēt. Ar lētām kamerām mēdz būt ka kāda funkcija nestrādā, vai nebūs update nākotnē. Līdz ar to arī apgrutināta IP kameras pieslēgšana. Un ja būs kāds drošības caurums paliksi ar kameru plauktā. Kurš jau gribētu lai viņu kamerā kāds ielaužas?

Kā pieslēgt IP kameru.

Tātad tu nopirki normālu kameru (Hikvision, Dahua, Axis un citi brendi). Viņiem ir divas iespējas kā tās iedarbināt.

1. Izvēlēties POE Switch (lētāk 4 portiem). Jā switch jau ir, tad var paņemt PoE injector. Ierīce kura puse vadiņu no interneta (UTP) kabeļa izmanto kameras barošanai. Pārējie vadi tiek izmantoti lai sūtītu signālu. Tad kamerai var pieslēgt parasto interneta vadu. Jā kamera ir tuvu switcham, var izmantot Patch kabeli. Jeb iepriekš sagatavotu interneta kabeli ar konektoriem. Tās mēdz būt dažos izmēros no 0.25 m līdz 20m un vairāk. Šajā slēgumā pie kameras būs 1 vads.

PoE switch
PoE switch
PoE injector

 

 

2. Paņemt barošanas bloku 12 v/ 1A. Kamerām pārsvarā barošanas bloks neiet komplektācija, tāpēc tas jānopērk. Iespraužam vadu no barošanas bloka kamerā un viss kartībā. Vel jāpieslēdz interneta vads lai dabūtu signālu no kameras. Tad šajā gadījuma sanāk ka pie kameras būs 2 vadi.

Kamera ir pieslēgta kas tālāk ?

Kā ātri sakonfigurēt kameru.

Tālāk tev jāatrod kameras adrese. To var apskatīt savā rūterī, vai izmantot speciālu programmu. Piemēram Hikvision kamerām tā būs SADP programmā. To var dabūt ražotāja mājas lapā bezmaksas. Tur redzēsi savu kameru, var to inicializēt un iestatīt adresi.

Inicializēšanas laikā (2 klikšķi) jāievada drošā parole. Neaizmirsti to pierakstīt. Jo kameras paroli var atjaunot tikai ar dillera vai ražotāja palīdzību. Dažreiz kameru viegli var atrast un pievienot ar ražotāja aplikāciju, bet par to citā rakstā.

Jā adrese tev ir rokā, tad var konfigurēt kameru ar pārlūkprogrammu (chrome, mozilla, safari). Ievadi adreses laukā ip adresi (piem. 192.168.1.81). Tad atvērsies kameras konfigurācijas logs.

kameras login lapa

Tur vari nomainīt kameras paroli, uzstādīt attēla kvalitāti, glabāšanas iestatījumus un vel daudz ko. Nebaidies ja neredzēsi bildi no kameras. To reti atspoguļo modernās pārlūkprogrammas, dažu tehnisko iemeslu dēļ. Bet aplikācijā vai datorprogrammā tu visu redzēsi ļoti labi.

Ja ir jautājumi konfigurēšanā droši vari rakstīt mums, vai pasūtīt attālināto konfigurēšanu. Vienmēr palīdzēsim.

 

Kamera, ierīces vadība ar aplikāciju.

Jūs gribat izslēgt gaismu mājās, atvērt garāžas durvis, ieslēgt datoru, atvērt biroja durvis. Tagad ir daudz risinājumu. Bet to pašu var viegli panākt ar IP novērošanas kameru. Līdz ar to dabūt abas funkcijas – novērošana un ierīces vadība. Samaksājot tikai vienreiz.

Kas ir nepieciešams lai darbotos ierīces vadība:

  • konektori, lai pieslēgties datora mātesplatei.
  • Vads ar divām dzīslām (varētu būt arī interneta vads, jeb UTP)
  • vadu komutācijas klemmes. (baltās vai DC konektori)
  • IP Kamera ar trauksmes izeju (NO, NC).

nepieciešamas komponentes vadības pieslēgšanai

NO, NC kontakti nozīmē ka tas kontakts varētu būt vai uz savienojuma atvēršanu vai uz slēgšanu.

Izskatīsim variantu datora ieslēgšanai.

Piemēram Jums mājās izslēgts dators, bet ļoti nepieciešams dokuments. Attālināti jāieslēdz dators un tad ar tādu programmu ka Teamviewer pieslēgties un dabūt to failu. Būtu jau labi lai telefonā nospiestu pogu un dators ieslēgtos? Tātad mātes plātē jāatrod divi kontakti, tie ir atzīmēti PWR ON, viss labāk pārbaudīt mātes plates instrukcijā.

vadības pieslēgšana pie datora

Pie katra no šiem kontaktiem pieslēdzam pa vienai kabeļa dzīslai. Labāk izmantot kabeļus ar speciāliem konektoriem. Tālāk jāsavieno šie gali ar datora kabeļa pirmo galu. Otrais datora kabeļa gals būs pieslēgts novērošanas kamerai. Tas varētu būt jebkurš kabeļa pāris jā šis kabelis tiks izmantots tikai vadības signāla pieslēgšanai. Vienīgais ir atcerēties vadu krāsas. Bet var taisīt vel gudrāk un izmantot brīvo pāri no kameras kabeļa. Jo internēta savienojums izmanto 2 pārus (4 dzīslas) no esošiem 4 pāriem (8 dzīslām).

Kameras konfigurācija. Trauksmes izeja.

Piemēram paņemsim Hikvision cube kameru. Kabeli jāpievieno pie kameras izejas (GO, G- ground, O- output).

Kameras trauksmes izeja. Ierīces vadība

Tad jāatver kameras konfigurācijas logs. Pārlūkprogrammā ievadot 192.168.1.108 (jā tā ir kameras adrese). Jāatrod trauksmes izejas menu. Tās būs zem Event/Basic event.

Kameras izejas konfigurācija

Kad tās izdarīts, aplikācijā ar pogu var vadīt to izeju. Proti, sākumā jāuzstada attālinātais pieslēgums kamerai. Par to, apskats bija bloga 1. rakstā. Tagad Jūs varat atvert aplikāciju, paskatīt kas notiek un vadīt!

Ierīces vadība aplikācijā

 

Pasūtīt kameru un to uzstādīšanu var arī šeit. Jā ir kādi jautājumi, uzzvani, droši!

Gudrā pilsēta – Infrastruktūras modernizēšana ir pamats.

Raksta oriģināls no Data-Smart City Solutions. 21. marts 2018.

Jaunām tehnoloģijām attīstoties parādās iespējas pilsētām tās integrēt esošā un jaunā infrastruktūrā. Sākot no enerģijas sektora līdz publiskām transportam, modernizēt infrastruktūru būs galvenais faktors lai nākotnē tā kļūstu gudrā pilsēta. Pēc McKinsey research, gudrās pilsētas industrija varētu sasniegt $400 miljardu tirgus apjomu 2020. gadā. Prognozē, ka 600 pilsētas veidos 60 % no pasaules iekšzemes kopprodukta (GDP). Šis raksts satur informāciju avotus priekš pilsētām kuras tēmē uz gudrās pilsētas modeli.

Gudrā pilsēta

Ievads

Kembridžas Universitātes Center for Smart Infrastructure & construction publiskoja rakstu par iespējam mūsdienu infrastruktūrai labāk izmantot datus un tehnoloģijas. Rakstā infrastruktūra tiek sadalīta fiziskā un digitālā daļās. Tālāk tiek aprakstītas gudrās infrastruktūras priekšrocības un piecas prioritātes šajā jomā: biznesa piemēri digitālām investīcijām, kopējās valodas izveide informācijas izplatei, datu kvalitāte, vadība un drošība.
The United Nations Economic and Social Council izveidoja atskaiti par infrastruktūru un gudrām pilsētam 2016. gadā. Tas satur galvenos urbanizācijas trendus, galvenos gudrā pilsēta komponentus un izaicinājumus – lokalizācija, kvalifikācijas trūkums, finanses. Šī informācija ir daļa no United Nations 2030 Agenda for Sustainable Developement un satur globālo vīziju.
The Internet of Things (IoT) ir viena tuvākām tehnoloģijām, kuru izmanto infrastruktūrai. The Data-Smart team publiskoja Internet of Things resource guide, lai pilsētām būtu vieglāk sākt domāt par saslēgto sensoru pielietojumu. Raksts satur piemērus un labo praksi drošībai un anonimitātei no dažiem realizētiem projektiem.
Infrastruktūra bija galvenā tēma 2017 Smart Cities Week, kas notika oktobrī Vašingtonā. The infographics e-book parāda lektoru ekspertīzi un galvenās idejas. Savukārt, post-show report atskaite apkopo pasākumā notikušo.
Siemens piedāvā veiksmīgu infrastruktūras projektu apskati šajā atskaitē. Tas pārsvarā satur projektus ārpus ASV. Projektu īpatsvars ir celtnes, mobilās sistēmas un enerģijas sadale.

Gudrā pilsēta – vadošie piemēri

Maksas ceļi: The Virginia Department of Transportation pielietoja dinamisko apmaksas sistēmu Interstate 66 ceļam. Maksa par ceļu mainījās saistībā ar pieprasījumu. Šī stratēģija tika īstenota pateicoties reāla laika ceļa izmantošanas datu vākšanai un tehnoloģija, kura nomainīja maksas iekasēšanas būdiņas. Pie tā, ienākumi tiek sadalīti citos tehnoloģiskos projektos, saistītos ar tūrisma uzlabošanu šajā apgabalā.
Ielu apgaismojums: dažas pilsētas atjauno ielu apgaismojumu infrastruktūru lai tas būtu enerģijas efektīvāks, integrēts un vairāk individuālam lietotājam vērsts risinājums. Margaret Scott aprakstīja šo tēmu šeit. Tika aplūkots Los Andželosa ielu apgaismojuma integrētas mobilas šūnas un bezvadu tehnoloģijas, un Kanzasā kustību integrētais monitoringa risinājums. Pie tā, San Diego pilsēta paplašina savu gudro ielu apgaismojumu infrastruktūru. Tas kalpos auto uzreiz vairākām lietām iekļaujot auto stāvvietu un ārkārtas situāciju vadību. Ilinojas pilsēta ziņo par plāniem par visa štata programmu gudrām ielu apgaismojumam.
Publiskais transports: Bostona pilsēta atvēra pieeju publiskā transporta datiem. Tagad izstrādātāji var taisīt viedtālruņu aplikācijas par transporta atnākšanas laiku. Bostona un Ņu Jorkas pilsētas arī sākušās pielietot vadītājiem domātas tehnoloģijas. Tās ir tikai pirmie izstrādājumi pilsētām izmantot inteliģento transporta tīklu. Mērķis ir uzlabot augošo tūristu skaitu pārvietoties efektīvi un ātri.
Kiosks: Las Vegasa pilsēta sāka partneru attiecības ar kompāniju Soofa lai ierīkotu saules paneļu barotas informāciju paneļus. Tas ir sešu mēnešu pilota projekts viņu inovāciju rajonā. Informācijas paneļi piedāvā Wi-Fi signālu un publisko informāciju. Kura, savukārt, tiek ņemta no tuvākās infrastruktūras un sociāliem tīkliem. Bostona un Atlantas pilsētas arī sākušas izmantot kioska tipa paneļus.

Izaicinājumi

Piekļuve: Infrastruktūras uzlabošanai būs nepieciešamas investīcijas platjoslas interneta piekļuvei (Latvijā šis jautājums ir drīzāk atrisināts). Accenture publicēja atskaiti par to, kā investīcijas 5G tehnoloģijā līdzēs gudro pilsētu izveidē.
Finansējums: Ar tehnoloģijām saistītie infrastruktūras projekti pieprasa gan pašvaldības, gan privāto kompāniju investīcijas. Līdz ar to parādās jaunās partneru attiecību un finansiālie modeļi. The Deloitte Center for Government Insights publicēja apskatu par gudro pilsētu finansēšanu. Tas ietvēr pašvaldību un valsts līmeņa projektus.
Kibernētiskā drošība: Infrastruktūras piekļuve tiek iedota vairākām personām un arī glabā kritiskos datus par pilsētu un tās iedzīvotājiem. Tāpēc palielinās vajadzība pēc datu un kibervides drošību. The Congressional Research Service publiskoja atskaiti pieejamā līmenī priekš valsts ierēdņiem par kiberdrošības saistītām lietām. Atskaitē ir iekļauti vairāki resursi no valsts aģentūrām enerģētikas, finanšu, transporta, medicīnas un telekomunikāciju nozarēs.

Šī resursu lapas autore ir Nancy Torres.

Attalinātā videonovērošana. Remote view.

Šis ir pirmais bloga raksts, tāpēc sāksim no pamatiem. Videonovērošana strauji attīstās. Jā 2010. gadā pārsvarā uzstādīja analogās kameras ar izšķirt spēju 704×480. Tagad Full HD, jeb 1080p, ir izšķirtspējas minimums. Nākamais solis ir skatīt kameras attālināti no viedtālruņa vai datora. Par to arī ir rakstīts lejā.

Videonovērošanas aplikācija

Pieslēgums pie videonovērošanas sistēmas.

Lai telefons varētu pieslēgties pie mājas vai biroja videonovērošanas sistēmas, jāzina IP adrese. Ideālā gadījuma tā ir statiskā adrese, tas ir tā nemainās un var droši pieslēgties pie tās un dabūt video. Tomēr šobrīd interneta kompānijas pārsvarā dod dinamiskās, jeb mainīgas adreses. Bet statiskā adrese ir maksas pakalpojums. Pastāv gadījumi, kā LMT mobilām internetam, kad adrese “nav reāla” . Līdz ar to, pie tās vispār nevar pieslēgties. Gadījumā ja ir dinamiskā adrese var izmantot  DDNS servisus, vai arī ražotāja servisu. Tad novērošanas sistēma ik pa laikam ziņo savu IP adresi serverim, un jā tā mainās tad attiecīgi mainās ieraksts serverī . Savukārt, aplikācija telefonā “zin” pie kādas adreses slēgties.

Tātad kas ir labākais veids kā pieslēgties? Man no diviem variantiem patīk statiskā adrese. Savienojums ir tiešs, bet šeit jāforvardē portus. Tas ir maršrutētājā jāuzraksta forwarding lappusē kā, piemēram 8000 (ierīces) ports pieder adresei 192.168.1.5 (ierīces adrese). Tad ienākoša pakete tiek maršrutēta uz pareizo adresi lokālā tīklā nevis izdzēsta. Otrs variants ir dažreiz vieglāks (nav jākonfigurē maršrutētājs), jānokonfigurē aplikācija un jāieliek ķeksītis sistēmā, bet ierīce sadarbojas ar trešās personas serveri un tas varētu būt papildus hakeru uzbrukuma vektors. Bet dzīvē mīt kombinēt un izmantot abus variantus.

3 personas servisam dažreiz ir papildus bonusi, piemēram Hikvision servisam piekļuvi sistēmai var iedod (share) citiem, un tiem tikai jāpiereģistrē aplikācija. Piekļuves tiesības var rediģēt. Aplikācijā arī dod iespēju izmantot kameru ka signalizācijas sistēmu un dabūt push notifikācijas telefonā trauksmes gadījumā. Bet par to citā rakstā.

Videonovērošana
Videonovērošānas aplikācija

Kas ir nepieciešams lai uzkonfigurētu videonovērošanas sistēmu ar statisko adresi:

  1. Ierīces administratora logins un parole.
  2. Parole no sava maršrutētāja administrācijas lapas
  3. Ierīces (kameras vai reģistratora) lokālā tīkla adreses.( piem. 192.168.1.5)
  4. Pieslēgšanas ports, to var paskatīt ierīces iestatījumos. (piem. 8000)
  5. Ierīces modeli, aplikācijas lejupielādei.

Kā pieslēgties pie videonovērošanas sistēmas ar servisa palīdzību (dinamiskā adrese):

  1. Ierīces administratora logins un parole.
  2. Jāuztaisa servisa account izmantojot telefona numuru vai e-pastu.
  3. Servisa logins, parole.

Jā Jūms ir uzstādīta videonovērošana, bet rodas jautājumu,  vai gribat pieslēgt attalinātu piekļuvi droši varat sazināties ar specialīstiem šeit